Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Kuldīgas mācītājs Viesturs Pirro un Latvijas Universitātes profesors Jānis Priede. Foto Aivars Vētrājs
Par Latvijas Universitātes 76. starptautiskās konferences diskusiju Kuldīgas filiālē laikrakstā “Kurzemnieks” - “Pasaule mainīsies un būtiski”

13.02.2018.

Diskusija Latvijas Universitātes (LU) Kuldīgas filiālē notika LU 76. starptautiskās konferenc4s ietvaros kā Āzijas studiju nodaļas austrumpētniecības sekcijas izbraukums. Filiāles direktore Ruta Karloviča uzskata, ka Kuldīgā šāda minikonference ir kas nebijis. Tajā kopā ar mācību spēkiem piedalījās klausītāji no Valsts policijas, sociālā dienesta, arī citi interesenti, tā 9. februārī vēsta Kuldīgas novada laikraksts “Kurzemnieks”.

Diskusijā profesors Leons Taivāns sniedza ieskatu kristīgās un islāma civilizācijas izcelsmē, galvenajās atšķirībās un attīstības tendencēs. Tagadējās gigantiskās izmaiņas pasauli būtiski mainīšot.

„Par kristietības un islāma mijiedarbību jārunā uzmanīgi, lai nekļūtu islamofobiski, taču informācijai jābūt maksimāli patiesai,” tā Kuldīgā diskusijā par civilizāciju saskarsmi masveida migrācijā atzina Latvijas Universitātes (LU) profesors Jānis Priede.

Arābistikas eksperte Ingrīda Kleinhofa, kura teju 20 gadus dzīvojusi Libānā, prezentēja divus tematus: arābu sievietes un viduslaiku tradīcijas 21. gadsimtā, kā arī islāma radikalizācija Latvijā un terora draudi. Viņa atzina, ka daudzi konvertīti jeb cilvēki, kuri pārgājuši citā ticībā (šajā gadījumā – musulmaņu), varētu būt ļoti reliģiozi kristieši: „Pārsvarā viņi ir ideālisti, kas mūsu sabiedrībā nav iederējušies, meklējuši ceļu kristietībā, arī tajā vīlušies vai nav pieņemti.”

Savukārt profesors Kaspars Kļaviņš stāstīja par savu darbu Ēģiptē un Apvienotajos Arābu Emirātos, uzsverot, ka no ekstrēmistiem un terora baidās arī arābi.

Kuldīgas mācītājs Viesturs Pirro un Latvijas Universitātes profesors Jānis Priede vienojas: kristīgajām organizācijām Eiropā vajadzētu daudz vairāk palīdzēt bērniem bez ģimenes, lai no bērnunamiem nenāktu jaunieši, kurus viegli apvārdot un padarīt pakļāvīgus citām civilizācijām. Prakse, ka bez vecākiem palikušie nonāk baznīcas aizgādībā, Eiropā bijusi gadsimtiem, arī pirmskara Latvijā. (Foto.)

Diskusijas dalībnieki
Profesionāli Austrumu pētnieki ar daudzu gadu darba un dzīves pieredzi Āzijā un Tuvajos Austrumos:
LU profesori Jānis Priede, Leons Taivāns, arābu valodas pasniedzēja Ingrīda Kleinhofa, Kaspars Kļaviņš (Abu Dabi Tehnoloģiskā koledža).

 Plašāku temata izklāstu iespējams lasīt žurnālistes Ingunas Spulenieces rakstā 9. februāra laikrakstā “Kurzemnieks”.

Foto: Aivars Vētrājs