Aizvadīta LU 84. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija par sabiedrības labklājību, izglītību un veselību

Sekcijas sēdē tika aktualizēti būtiski jautājumi par sabiedrības labklājības, izglītības un veselības jautājumiem, uzsverot šo jomu nozīmi ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un valsts konkurētspējas stiprināšanā. Diskusiju centrā bija jautājumi par to, kas veido cilvēka dzīves kvalitāti un reģionu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu labbūtībai izglītībā, sabiedrības veselības stiprināšanai un sociālās drošības aspektiem, kā arī dažādu prasmju un zināšanu attīstīšanai globālās konkurences apstākļos.

Sekcijā ar referātiem uzstājās pētnieki un nozares eksperti no Latvijas Universitātes, no dažādām pašvaldību iestādēm un institūcijām, pārstāvot plašu reģionālo spektru – Cēsu, Aizkraukles, Ogres, Tukuma, Talsu, Kuldīgas, Bauskas novadus, kā arī Rīgas pilsētu. Programma apliecināja starpdisciplināru pieeju, skatot izglītības, veselības, sociālās jomas no sabiedrības labbūtības un reģionālās attīstības perspektīvas.

Gunta Kraģe un Ilze Ivanova savā pētījumā analizēja sociālā pedagoga lomu agrīnajā bērnībā, akcentējot speciālistu profesionālās kompetences un sagatavotības nozīmi pirmsskolas izglītības vidē. Starptautiskā pētījuma rezultāti iezīmēja gan Latvijas sociālo pedagogu stiprās puses teorētiskajās zināšanās, gan kopīgus izaicinājumus – īpaši darbā ar sociālā riska ģimenēm un starpkultūru vidē, kā arī resursu trūkumu un emocionālās pārslodzes riskus nozarē.

Lāsma Ozola iepazīstināja ar iniciatīvu par Latvijas pirmā bioreģiona izveidi Gaujas Nacionālā parka teritorijā, uzsverot pašvaldību sadarbības nozīmi, vietējo resursu izmantošanu un bioloģiskās pārtikas integrēšanu izglītības iestādēs kā ieguldījumu sabiedrības veselībā un reģionu ilgtspējīgā attīstībā.

Izglītības jomā Ieva Ūtēna analizēja vienoto audzināšanas darba modeli, aktualizējot nepieciešamību stiprināt skolēnu dzīves prasmes un mazināt plaisu starp skolā iegūtajām zināšanām un to praktisko pielietojumu. Tika uzsvērta arī nepieciešamība pilnveidot audzināšanas darba organizāciju un piešķirt tai lielāku nozīmi izglītības procesā.

Ārste Inga Ažiņa, referējot par infekciju slimību ietekmi uz sabiedrību, uzsvēra uzticēšanās, drošības un profilakses aspektu nozīmi, kā arī akcentēja savlaicīgas vakcinācija nozīmi – tas ir efektīvākais pasākums, kas mazina infekciju izplatību, smagas komplikācijas un pat nāves risku.

Jolanta Kriščune savā referātā pievērsās bērnu literatūras lomai personības attīstībā un nacionālās identitātes stiprināšanā, uzsverot tās nozīmi vērtību sistēmas veidošanā un emocionālās inteliģences attīstībā, kā arī piedāvāja iespējas izmantot digitālos risinājumus bērnu attīstībā.

Savukārt Ingūna Kaniņa analizēja skolēnu labbūtības nozīmi un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus, uzsverot “visas skolas pieejas” nepieciešamību, kas balstīta uz skolēna piederības sajūtu, emocionālo drošību un individuālu atbalstu.

Apdāvināto skolēnu attīstības iespējas iekļaujošās izglītības kontekstā aktualizēja Zane Lukeviča, norādot uz nepieciešamību paplašināt izpratni par iekļaušanu un nodrošināt diferencētu pieeju arī talantīgajiem skolēniem, tādējādi stiprinot valsts cilvēkkapitālu.

Terapeitiskā atbalsta nozīmi skolēnu labbūtībā un ilgtspējīgā attīstībā uzsvēra Silva Vēvere, norādot, ka svarīga loma bērnu dzīves kvalitātes veicināšanā ir nepārtrauktam skolas atbalsta komandas darbam un sadarbībai ar ģimenēm.

Indra Tīruma savā prezentācijā pievērsās pašvadītas mācīšanās prasmju attīstībai, uzsverot skolēnu spēju plānot, uzraudzīt un izvērtēt savu mācību procesu, kā arī skolotāja lomu kā atbalstošam mācīšanās procesa virzītājam. Turklāt arī kļūdas jāuztver kā daļu no mācīšanās procesa.

Savukārt Agrita Priedīte iepazīstināja ar kanisterapiju kā inovatīvu pieeju izglītībā un rehabilitācijā, uzsverot tās pozitīvo ietekmi uz emocionālo labbūtību, mācīšanās motivāciju un sociālo prasmju attīstību. 

LU Reģionālo studiju nodaļas vadītāja Gunta Kraģe secina: “Konferences sekcijā piedāvātie pētījumu dati atspoguļo esošo situāciju, problēmjautājumus un to risināšanas iespējas, apvieno un vieno profesionāļus kopīgu viedokļu veidošanā. Lieliska iespēja dalīties pieredzē starp novadiem un diskutēt par aktuāliem jautājumiem, jo attālinātais formāts sniedz iespēju pievienoties plašākam dalībnieku skaitam sekcijas darbā.”

Kopumā sekcija apliecināja, ka sabiedrības labklājība, kvalitatīva izglītība un veselība ir savstarpēji cieši saistīti priekšnoteikumi ilgtspējīgai attīstībai. Diskusijās izkristalizējās nepieciešamība pēc starpdisciplināras sadarbības, inovatīviem risinājumiem un mērķtiecīgas politikas, kas stiprina cilvēkkapitālu un veicina Latvijas konkurētspēju globālajā vidē.

LU zinātniskās konferences sekciju tradicionāli rīko Latvijas Universitātes Reģionālo studiju nodaļa sadarbībā ar LU filiālēm – Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā un Tukumā –, veicinot zināšanu apmaiņu starp akadēmisko vidi un reģionu attīstībā iesaistītajām institūcijām.